Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja ar dalībvalstīm jau saskaņotos plānus, kas nosaka jaunus mērķus enerģijas ietaupījumam līdz 2030. gadam.
    • Energoefektivitātes direktīvā noteikti jauni ietaupījumu mērķi līdz 2030. gadam
    • ES līmenī būs jāietaupa 11,7 % enerģijas
    • Jaunais tiesību akts palīdzēs cīnīties pret klimata pārmaiņām un palielināt energoapgādes drošību
Jaunais tiesību akts nosaka energotaupības mērķus gan primārajam, gan galīgajam enerģijas patēriņam.
Dalībvalstīm būs kopīgi jānodrošina, lai līdz 2030. gadam enerģijas patēriņš ES līmenī samazinātos vismaz par 11,7 % (salīdzinājumā ar 2020. gada atsauces scenāriju). Šo mērķi papildinās stingrs uzraudzības un izpildes mehānisms, lai nodrošinātu, ka ikviena dalībvalsts sniedz savu artavu šī saistošā ES mērķa sasniegšanā.
Līdz 2030. gadam katrai dalībvalstij būs jāietaupa vidēji 1,5 % gadā. Katram gadam ir atšķirīgi taupības mērķi, sākot ar 1,3 % līdz 2025. gadam līdz pat 1,9 %, kas jāietaupa līdz 2030. gada beigām.
Ietaupījumu vajadzēs īstenot ar vietēja, reģionāla un valsts mēroga pasākumiem dažādās jomās, piemēram, valsts pārvaldē, ēku apsaimniekošanā, uzņēmumos, datu centros utt. Pēc EP deputātu prasības šī shēma tiks īpaši stingri piemērota publiskajam sektoram – tajā katru gadu galīgais enerģijas patēriņš būs jāsamazina par 1,9 %.
Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka vismaz 3 % sabiedrisko ēku katru gadu tiek renovētas, lai panāktu nulles vai gandrīz nulles emisijas. Direktīvā noteiktas arī jaunas prasības attiecībā uz efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām.
Ziņotājs Nīls Fūlsangs (S&D, Dānija): "Enerģētikas krīze nav beigusies. Nav garantijas, ka nākamās ziemas būs tikpat siltas kā iepriekšējā. Nākamajos septiņos gados mums ir jāveic vajadzīgā strukturālā pārkārtošanās. Ļoti priecājos, ka izdevās panākt, lai dalībvalstis izvirzītu vērienīgākus energoefektivitātes mērķus. Ir ļoti svarīgi, lai nākotnē mēs vairs nebūtu atkarīgi no Krievijas enerģijas un varētu sasniegt savus klimata mērķus. Šodienas balsojums ir liela uzvara: tas ne tikai nāk par labu mūsu klimatam, bet arī par sliktu Putinam."
Parlaments pieņēma tiesību aktu ar 471 balsīm “par”, 147 “pret” un 17 atturoties. Lai varētu stāties spēkā, tas vēl oficiāli jāapstiprina arī Padomei.
Jaunā direktīva ir daļa no Eiropas Komisijas 2021. gada 14. jūlijā ierosinātā tiesību aktu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55", kura mērķis ir grozīt spēkā esošos klimata un enerģētikas tiesību aktus, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu vismaz par 55 %. Pieņemtā direktīva groza Atjaunojamo energoresursu direktīvu un Energoefektivitātes direktīvu, saskaņojot tos ar jauno mērķi.
Konference par Eiropas nākotni
Pieņemot šo direktīvu, Eiropas Parlamenta deputāti atbild pilsoņu vēlmēm, kas paustas Konferences par Eiropas nākotni secinājumos. Energoefektivitātes direktīva attiecas uz 3. priekšlikuma 3. punkta 3. apakšpunktu, kura mērķis ir samazināt atkarību no naftas un gāzes importa, īstenojot energoefektivitātes projektus un paplašinot tīras un atjaunojamas enerģijas piegādi.
Direktīva atbilst arī 3. priekšlikuma 5. punktam, kurā atbalstīti ieguldījumi atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās, un 3. priekšlikuma 6. punktam, kurā veicināta jaunu, videi draudzīgu enerģijas avotu un uzglabāšanas metožu izpēte, tādējādi atbalstot ES mērķus klimata jomā. Turklāt tā atbilst 11. priekšlikuma 1. punktam, kas veicina videi nekaitīgākus ražošanas procesus uzņēmumos, atbalstot tos labāko risinājumu meklēšanā.