Nesen presē izplatītajā paziņojumā par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu” atbilstoši pieslēguma jaudām ir minētas vairākas lietas, kas lasītājam var radīt iespaidu par šķietamu negodīgumu. Tomēr, no enerģētikas nozares speciālista skatpunkta raugoties, sūdzības pamatā ir iesniedzēja nepietiekamas zināšanas par elektroiekārtu darbību un slodzes aprēķināšanas principiem.
No uzņēmēja teiktā izriet, ka apakšstacijā nepieciešams uzturēt kopsummā visu pieslēgumu jaudu. Mēģināsim izskaidrot slodzes noteikšanas būtību.

Zināšanas var iegūt studiju ceļā

Jānorāda, ka patlaban valstī enerģētikas speciālistu trūkst, tādēļ sabiedrības interese par šādām tēmām ir apsveicama. Tomēr, ja ir vēlēšanās profesionāli izprast tehniskos risinājumus, šo prasmi var apgūt Rīgas Tehniskajā universitātē studiju programmā “Viedā elektroenerģētika”. Studējot profesionālajā bakalaura, profesionālajā maģistra vai doktorantūras programmā, var apgūt zināšanas elektroapgādes, iekārtu izvēles, projektēšanas u. c. ar elektroenerģētiku saistītās jomās.

Alegorija par slodzes aprēķinu

Pirms skaidrojuma sniegšu nelielu sadzīvisku alegoriju. Ja ciemā ir 24 mājas un katrai mājsaimniecībai pieder viena automašīna, tad uz galvenās ielas var izbraukt 24 automašīnas. Kāpēc tad autoceļš nav veidots 24 joslās?

Kādi ir pamatprincipi un kā tiek noteikta slodze?

Iesniegumā minētajā piemērā ir norādītas vairākas tehniskās iekārtas un elementi Ķekavas novadā: patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis, divas kabeļlīnijas un transformatora punkts. Lai energosistēmā tehniski izvēlētos katru elementu, izvēle ir jāveic atbilstoši vairākiem kritērijiem. Sākot no nominālā sprieguma, slodzes, beidzot ar siltuma impulsu, jutību, selektivitāti, novecošanas koeficientu u. c. Tādējādi katra iekārta tiek izvēlēta pēc aptuveni 18 kritērijiem.

Patērētāju ievadaizsardzības aizsargslēdzis

Šis ir jautājums, par ko pēdējā laikā ir vislielākās diskusijas.
Ja mēs vadītos pēc uzņēmēja teorijas, tad arī aizsargslēdži gan iekšējā sadalnē mājoklī, gan ievaduzskaitē mums būtu jāizvēlas, aritmētiski summējot slodzi. Tomēr tā nav. Lai izvēlētos aizsardzību mājoklī, tā ir jāizvēlas pēc vairākiem kritērijiem, un būtiskākie no tiem, par ko nereti piemirst patērētāji, ir vienlaicība un selektivitāte.
Vienlaicības koeficients norāda, cik liela daļa no visām iekārtām strādā vienlaikus. Projektēšanā izmantotie vienlaicības koeficienti ir dažādi, tomēr reāli mērījumi mājsaimniecībās parāda, ka tas ir robežās no 0,18–0,4. Uzņēmēja minētajā piemērā ar 24 patērētājiem, vienlaicības koeficients ir 0,2. Respektīvi, jo vairāk patērētāju, jo zemāks vienlaicības koeficients jeb mazāka varbūtība, ka iekārtas strādās vienlaikus. Turklāt selektivitāte nodrošina bojājuma vietai tuvākās aizsardzības ierīces nostrādi avārijas gadījumā.
Lai šo prasību nodrošinātu, virknē slēgto aizsardzību laikstrāvas raksturlīknēm jābūt pietiekami attālinātām citai no citas visā bojājumstrāvu darbības diapazonā. Tādējādi selektivitātes ievērošana nodrošina iespēju, ka bojājuma gadījumā tiks atslēgts tikai bojātais posms. Piemēram, selektivitātes trūkumu sadzīvē var novērot situācijās, kad, parādoties bojājumam vienā mājoklī, elektroapgāde tiek traucēta vairākiem tuvumā esošiem mājokļiem vai pat rajonam.

Kabeļlīnijas

Līdzīgi kā ar aizsargslēdžiem, gan gaisvadu, gan kabeļlīnijām ir nepieciešams ievērot vairākus izvēles kritērijus. Līdztekus vispārīgiem kritērijiem, līdzīgi kā aizsargslēdžu gadījumā, gaisvadu līnijā būtisks kritērijs ir mehāniskā izturība un ārējo apstākļu ievērošana. Turpretī kabeļlīnijās būtisks ir grunts sastāvs, silšana, dzesēšana u. c. kritēriji. Kabeļlīnijās daži būtiskākie tehniskie rādītāji ir kabeļlīnijas veids, materiāls, fāžu izvietošana, kabeļa forma un šķērsgriezums u. c. Šie rādītāji norāda, kādu elektroenerģijas apjomu var pārvadīt attiecīgā līnija. Te, tāpat kā aizsargslēdzim, nepieciešams ievērot vienlaicības koeficientu.

Transformatoru punkts

Latvijas Energostandarts (LEK) 047 nosaka galvenās tehniskās prasības vidsprieguma sadalietaises un transformatoru apakšstacijās. Apakšstacija ir elektrotīkla sastāvdaļa, kas parasti sastāv no sadalietaisēm, pārveidotājiekārtām, būvēm, pienākošo un aizejošo līniju ievadkonstrukcijām, aizsardzības un vadības ierīcēm. Tāpat kā patērētāju mājokļos, arī apakšstacijā ir nepieciešams korekti un precīzi izvēlēties aizsardzības ierīces. Šajā gadījumā ir jāņem vērā ne tikai visi iepriekšminētie kritēriji katras iekārtas izvēlē, bet arī lejupejošo tīkla elementu raksturlielumi.
Līdzīgi ir ar transformatora izvēli. Lai korekti un tehniski pamatoti izvēlētos transformatora raksturlielumus, ir nepieciešams ievērot teju 20 izvēles kritērijus. Izvēloties transformatoru un attiecīgi apakšstacijas aizsargierīces, ir jāņem vērā slodzes grafiks, sadalījums, pieļaujamā maksimālā slodze, avārijas pārslodze, sistemātiskā pārslodze u. c. kritēriji.
Konkrētajā gadījumā neizpratne ir radusies jautājumā par pieļaujamo sistemātisko pārslodzi. Eiropas Savienības valstīs transformatoru sistemātiskā pārslodze tiek noteikta un piemērota atšķirīgi, piemēram, izmantojot dažādus modeļus (Vācijā to nosaka, ņemot vērā slodzes pieaugumu un tās ilgumu). Latvijā visbiežāk pielietotā metode ir nominālās strāvas relatīvās vienībās koeficienta ievērošana.
Neskatoties uz pielietoto izvēles mehānismu, visās ES valstīs viena iezīme ir kopīga: atkarībā no transformatora jaudas sistemātiskās pārslodzes koeficients ir vismaz 1,5. Turpretī īslaicīgās pārslodzes koeficients var sasniegt pat 2. Tas nozīmē, ka transformators normāli var darboties ar 150% lielāku slodzi nekā nominālā.
Atgriežoties pie uzņēmēja Gata Lazdas minētā piemēra Ķekavas novadā, secinām, ka situācijā ar 24 patērētājiem ar pieslēgumu 125 A un līgumos paredzēto pieslēguma slodzi 634 A tiek precīzi ievērots iepriekš minētais vienlaicības koeficients (634A/(125A*24 pat.) = 0,2. Turklāt citu izvēles kritēriju ievērošana un augšupejošo iekārtu korekta izvēle ļauj nodrošināt elektroapgādes nepārtrauktību.
Tādējādi, lai spētu novērtēt dažādus kritērijus, nepietiek ar to aritmētisku summēšanu, bet nepieciešamas elektrotehnikas zināšanas un spēja novērtēt iekārtu tehnisko darbību.
Citiem vārdiem sakot, pēc esošā risinājuma (un vadoties pēc minētajiem slodžu aprēķiniem), klientam tiek nodrošināts līgumā noteiktais pieslēgums, tādējādi juridiskās vienošanās ir izpildītas. Šajā gadījumā tehniskais risinājums atbilst pasaulē un Latvijā pieņemtiem standartiem, kādus izvirza šāda veida pieslēgumiem.