Pasaules Enerģijas padome: enerģētikas pāreja – cieņpilnas un labklājīgas dzīves pamats

Ja vēlamies pilnībā realizēt enerģētikas pārejas sniegtās iespējas un panākt taisnīgas, labi strukturētas un tālejošas nozares tehnoloģiju izmaiņas visos pasaules reģionos, tad mums jāskatās acīs patiesībai. Lūk, četri problemātiskie faktori, kas joprojām kavē izaugsmes ceļu.

Pārlieku bieži galvenā uzmanība tikusi pievērsta enerģijas ieguvei, nozares infrastruktūrai un dekarbonizācijai, turpretī neformālās enerģētikas saimniecības, iedzīvotāju labklājību un pārmaiņas nodarbinātībā atstājot ēnā. Enerģija ir daudzkārt vairāk nekā tikai prece. Mums jāatzīst arī tās cilvēciskā vērtība, jo tieši enerģijas pieejamība ir cieņpilnas, veselīgas un labklājīgas dzīves pamats. Lai sekmētu izaugsmi, mums jānodrošina gan kopienu īpašumtiesības uz energoavotiem, gan darbaspēka apmācība un pārkvalifikācija, gan finanšu instrumenti tādas sistēmas izveidei, kas sniegs ieguvumus abām – ražošanas un patēriņa – pusēm.

Centralizēta, pārlieku tehnokrātiska lēmumu pieņemšanas sistēma neņem vērā nedz vietējo kultūras kontekstu un kopienu uzkrātās zināšanas, nedz nākamo paaudžu intereses un vajadzības. Iznākums? Rīcībpolitika, kas neatspoguļo dzīves īstenību un nespēj iemantot sabiedrības uzticību. Šādos apstākļos enerģētikas uzņēmumi var zaudēt „sociālo mandātu” savai darbībai. Energosistēmas ietver cilvēkus un kopienas, un radīt vīziju par pāreju uz vispārēju enerģijas pieejamību nebūt nav viegls uzdevums. Lai enerģētikas pāreja izvērstos sociāli atbildīga, noturīga un sistēmu atjaunojoša, mums nepieciešams atteikties no tradicionāli hierarhiskajiem pārvaldības modeļiem. Jaunajam satvaram jābūt krietni elastīgākam, integrētākam. Pārvaldības modeļiem jātop daudzpusīgiem, cita starpā paredzot gan lielpilsētu un vietējo ražojošo uzņēmumu lomu, gan aktīvu jaunatnes līdzdalību. Jā, pārmaiņu rosināšanai piesaistīt lielu skaitu spēlētāju var šķist neērti un „juceklīgi”. Tomēr taisnīgai un labi strukturētai pārejai uz tīru enerģiju ir nepieciešams motivēt pēc iespējas vairāk cilvēku, iesaistīt pēc iespējas vairāk atšķirīgu kopienu, nodrošināt politisko nostādņu atbilstību nozares vajadzībām un sekmēt zināšanu pārnesi starp dažādiem pasaules reģioniem, vecāko un jauno paaudzi, vīriešiem un sievietēm.

Koncentrēšanās uz vienu prioritāti – vienalga, vai tā būtu enerģētiskā drošība, enerģijas pieejamība vai vides ilgtspēja – noved pie tuvredzīgas rīcībpolitikas un nevēlamām sekām. Turpretī līdzsvarota pāreja nodrošina stabilu darbības vidi gan ražotājiem, gan patērētājiem. Taču to var panākt vienīgi holistiska pieeja, kas katru prioritāti integrē sabalansētā vienotā veselumā: no jauna redzējuma par enerģētiskās drošības prioritātēm līdz konceptuālai izpratnei par ilgtspēju, kas paredz reģeneratīvus aprites ekonomikas risinājumus. Būtiski svarīga ir sistēmiski plaša perspektīva, kas iekļauj arīdzan enerģijas lietotājus un kopienas.

Kopienas nereti tiek uzlūkotas kā hierarhiski zemāk stāvošas – kā izglītojamas, nevis vērtīgā dzīves pieredzē balstītu zināšanu nesējas. Taču no augšas uzspiesti risinājumi cilvēku uzticēšanos nevairo. Enerģētikas nākotne mums jāveido kopīgi, un savstarpēja zināšanu apmaiņa sekmēs patiesi noturīgas attiecības, kas balstīsies godīgā līdzdalībā. Ja turpināsim iet līdzšinējo ceļu, tad enerģētikas pāreja nevienlīdzības tikai padziļinās un radīs vēl jaunas. Turpretī, aktīvi iedzīvinot minētos solidaritātes principus, mēs spēsim virzīties uz enerģētikas nākotni, kas būs ne tikai dekarbonizēta, bet arī godīga, iekļaujoša un transformatīva.

Runājot dzejnieka vārdiem, pat vistumšākajos mirkļos „allaž ir gaisma, ja vien esam gana drosmīgi to saskatīt, ja vien esam gana drosmīgi tai būt”.

Enerģētikas pārejas kontekstā sarunu, diskusiju un sadarbības kvalitāte, nevis daudzums, var būt šī gaisma – taču tikai tad, ja izvēlēsimies tās humanizēt unmācīsimies pielietot cilvēces kolektīvo gudrību, lai mūsu turpmākie lēmumi būtu viedāki.

Jautājums vairs nav par to, vai jaunas energosistēmas kļūs par īstenību. Jautājums ir: kam tās kalpos un kāds būs to mērogs apritīgo vērtības ķēžu arvien plašākajā daudzveidībā un arvien kuplākajā tīras enerģijas draugu pulkā.