Pasaules Enerģijas padome (PEP) ir publicējusi ikgadējo (2025) aktuālo problēmu monitoringu. Šo pētījumu veicot, aptaujāti nozares profesionāļi gan publiskajā, gan privātajā sektorā, kopumā ap 3000 respondentu vairāk nekā simt valstīs, tai skaitā Latvijā.
2025. gada monitoringam dots nosaukums „Pasaules enerģētikas pārejas kustībā” (World Energy Transitions in Motion).
Globāli enerģētikas pārejas kļūst arvien biežākas un pašorganizējošākas – tās līdzinās lidojošiem putniem. Katrs putns aktīvi reaģē uz sava bara locekļiem un apkārtni. Dinamiskās struktūras izskatās mainīgas, taču to pamatā ir vienas un tās pašas noteiksmes. Enerģētikas pārejas balstās uz līdzīgiem modeļiem, kas satur dažus vienojošus dzinējspēkus, tādus kā bažas par klimata pārmaiņām, tehnoloģiskās inovācijas un sociālie imperatīvi. Šādi veidojas neskaitāmas lokālas variācijas, kuru pamatā ir politiskas, ekonomiskas un kultūras noteiksmes.
2025. gada PEP aktuālo problēmu monitorings kalpo kā instruments šo struktūru identificēšanai. Tas parāda, kādi faktori veicina enerģētikas pārejas, un vienlaikus atsedz dažādu reģionu un grupu atšķirīgās reakcijas. Šis pētījums arī ļauj atskārst motīvus, kas pasaules enerģētikai palīdz kļūt humānākai, noturīgākai un iekļaujošākai.
Globālā ģeopolitiskā aina patlaban kļūst arvien fragmentārāka, ar vairākiem ietekmes centriem un konkurējošām mērķvirzībām, tāpēc ceļā uz mazoglekļa ekonomiku būtiska nozīme ir reģionālo atšķirību izpratnei.
Galvenās atziņas
Monitorings jau tradicionāli aktualizē divus pamatjautājumus: pirmkārt, kādas ir rīcības prioritātes (proti, kas nozares vadītājus skubina darboties) un, otrkārt, kādas ir kritiskās nenoteiktības (kas viņiem neļauj naktī iemigt).
Galvenā kritiskā nenoteiktība joprojām ir preču cenu nepastāvība (Commodity Prices). Kaut arī atjaunīgo resursu loma arvien pieaug, tomēr pasaules ekonomikā arvien vēl vērojama liela atkarība no fosilā kurināmā. Tirgus svārstīgumu veicina ģeopolitiskā spriedze, rīcībpolitiku mainīgums un piegādes ķēžu ierobežojumi. Kari, alianšu nenoturība un kritiski svarīgo minerālu deficīts ietekmē naftas, gāzes un elektroenerģijas tirgus, padarot riskantas ilgtermiņa investīcijas. Daudzu valstu valdības izvēlas pašsaglabāšanās taktiku – vietējās energopiegādes drošumu un tarifu ieviešanu, tā saasinot cenu svārstības reģionālā mērogā. Būtisks faktors ir arī daudzviet limitētie resursi atjaunīgās enerģētikas īstenošanai un pārejai uz aprites tautsaimniecību.
Galvenā rīcības prioritāte: pārvades tīkli (Transmission Grids) jau otro gadu pēc kārtas. Tīklu paplašināšanai un modernizācijai ir būtiska loma saules, vēja un citu tīro energoavotu attīstībā, tomēr šos procesus kavē problēmas ar atļauju saņemšanu, investīciju piesaisti un institūciju sadarbību. Lai tos pāatrinātu, būtiska loma ir birokrātisko šķēršļu novēršanai un arī vietējo kopienu iesaistei lēmumu pieņemšanā.
Tumšie plankumi (Blind Spots): sabiedrības akcepts un aprites ekonomika. Kopienu iesaiste un resursu aprite ir ļoti būtiski faktori, raugoties ilgtermiņā, taču tos bieži pienācīgi nenovērtē. Lai enerģētikas pāreja būtu taisnīga un noturīga, svarīgi sasaistīt ilgtspējīgu attīstību ar rūpēm par iedzīvotāju labklājību. PEP aicinājums „huimanizēt enerģētiku” (humanise energy) paredz veidot uz cilvēku orientētu energosistēmu, kas ietver visas sabiedrības, tostarp neaizsargātāko grupu, intereses un vajadzības. Lai tā būtu ilgtspējīga, nepieciešams mainīt domāšanu – pāriet no patlaban vēl dominējošajiem lineārajiem industriālās ekonomikas "izaugsmes" modeļiem uz „kopīgotas un iekļaujošas”, „reģeneratīvas” un ekoloģiskas civilizācijas modeļiem. PEP pētījums uzsver arī nepieciešamību pēc „trifektas dizaina” (trifecta design) jeb rīcībpolitiku, iniciatīvu un sadarbības kombinācijas.
Spožie punkti (Bright Spots): reģionālā līderība. Tādas valstis kā Brazīlija, Ķīna, Saūda Arābija, Jaunzēlande un Spānija demonstrē, ka mērķtiecīga politika, investīcijas un sociālā iekļaušana var sekmēt jēgpilnu progresu enerģētikā. Piemēram, Brazīlijas centieni apturēt atmežošanu un nodrošināt ekosistēmu aizsardzību atklāj būtisko saikni starp enerģētikas pāreju un vides aizsardzību. Tikmēr Spānijas "Taisnīgas pārejas stratēģija" tiecas nodrošināt saimnieciskās alternatīvas un sociālās drošības mehānismus tiem strādājošajiem un kopienām, kurus ietekmē ogļraktuvju un ogļu spēkstaciju slēgšana.
Vienojošu satvaru pētījuma rezultātu interpretācijai joprojām sniedz PEP enerģētikas trilemma – sistēmas drošības, sociālās līdztiesības un vides ilgtspējas principu līdzsvara rādītājs.
Plašāk sk. https://www.worldenergycouncil.lv/en/publications/world-energy-issues-monitor-2025