Pasaules Enerģijas padome definē enerģijas trilemmu, kā balansu starp trīs galvenajām dimensijām – enerģijas drošumu, enerģijas pieejamību un enerģijas sistēmu ilgtspēju. Šo dimensiju balansēšana un uzlabošana dod iespēju pasaules valstīm attīstīt savu labklājību un konkurētspēju, tāpēc ar šo trilemmas ziņojumu Pasaules Enerģijas padome apskata, cik veiksmīgi valstis pilnveido savas enerģijas sistēmas un kā katra valsts ierindojas starp 126 ziņojumā apskatītajām valstīm.

Rit 15.gads kopš pasaules enerģijas trilemmas pārskats tiek veidots un tas kļūst par arvien nozīmīgāku rīku enerģijas pārmaiņu organizēšanai un paātrināšanai pasaulē. 2024.gada izdevumā ir likts ievērojams uzsvars uz intervijām ar ekspertiem un signāliem, ko viņi redz. Šajās sarunās viņi ir izmantojuši trilemmas pieeju, lai apspriestu pēcpandēmijas atveseļošanos, karu pret Ukrainu un pievērsuši uzmanību kompromisiem, kas nepieciešami savstarpēji starp drošuma, pieejamības un ilgspējas dimensiju. Reģionālie ziņojumi šajā pārskatā identificē gan izacinājumus, gan iespējas, kā arī neseno krīžu ietekmi uz enerģijas sistēmām visā pasaulē un stratēģiskajām pretreakcijām. Papildus ziņojumam par trilemmas ranga rezultātiem Pasaules Enerģijas padomes trilemmas 2024 ziņojumā iekļauts arī enerģijas sistēmu attīstības konteksta pārskats un apraksts par to kādi jauni kritēriji varētu būt turpmāk svarīgi trilemmas dimensijām.

Enerģijas pārmaiņas ietver sevī dziļas vispārējas sistemātiskas izmaiņas, kas ir vairāk nekā tikai degvielas aizstāšana, elektrifikācija, globālās sistēmas dekarbonizācija un citas tehnoloģiskās aktivitātes. Ņemot vērā sarežģīto enerģijas sasaisti ar citām nozarēm, kā rūpniecību, lauksaimniecību un pilsētu infrastruktūru, enerģijas pārmaiņu ietekme sniedzas daudz tālāk par enerģijas nozari. Lai veicinātu godīgākas, ātrākas un tālejošākas enerģijas pārmaiņas, cilvēkiem, kopienām un sabiedrībai ir saprot, kā viņu šodien izdarītās izvēles palīdz veidot rītdienas enerģijas sistēmas.

Kamēr vispārējie pārskata rezultāti turpina uzrādīt Eiropas valstis kā labākās rangā, intervijas izgaismo izaicinājumus un enerģijas šokus, kas radušies pēc iebrukuma Ukrainā. Nord Stream sabojāšana un augošie ģeopolitiskie saasinājumi atklāj Eiropas ievainojamību un smago atkarību no Krievijas gāzes, mudinot kritiski pārskatīt enerģijas avotus un radot uz pieprasījuma balstītu enerģijas šoku. Neskaitot Ungāriju, kas pretojas pārraut saites ar Krieviju, vairums Eiropas valstu ir atteikušās no Krievijas gāzes importa. Citas valstis šajā laikā ir uzņēmušās eksportēt vairāk gāzes vai pārvirzīt gāzes piegādes caur sašķidrinātās gāzes termināliem, lai izlīdzinātu iztrūkumu, tā samazinot spiedienu uz enerģijas drošumu. Bet kamēr īstermiņā tika risināta šī dimensija, negatīvs iespaids tika atstāts uz enerģijas pieejamību dēļ strauji pieaugušajām enerģijas cenām un ilgtspēju, reģioniem atgriežoties pie tādiem vēsturiski izmantotiem enerģijas resursiem kā ogles. Ilgtermiņa sekas šai situācijai var radīt vairākus riskus, ieskaitot konkurētspējas zudumu, pieaugošas izmaksas un tehnoloģiskā pārrākuma zaudēšanu, potenciāli novedot pie deindustrializācijas.

Ziemeļamerika, trilemmas organizācijas plāns izklāstīts: Ziemeļamerika adresē enerģijas trilemmas jautājumus koncentrējoties uz infrastruktūras noturību, kopienu vadītu enerģijas pieejamību un ilgtspēju. Enerģijas pāreja uz tīru enerģiju tiek veicināta ar normatīvajiem aktiem kā Inflation Reduction Act, kaut arī pastāvēt tādi izaicinājumi kā ieguldījumi pārvades sistēmas infrastruktūrā un pastāvošā tirgus ievainojamība. Uzsvars ir jāliek uz inovatīvu politiku un tehnoloģijām, patērētāju iesaisti un pūlēm padarīt tīklu izturīgāku pret klimata satricinājumiem.

Latīņamerika un Karību salas, nepieciešamība atrast socio-politiski pareizu veidu kā virzīties uz noturīgu un ilgtspējību enerģijas nākotni: Latīņamerikai un Karību salām ir sarežģīti balansēt enerģijas drošumu, pieejamību un ilgtspēju starp politiskajām pārmaiņam un klimata ietekmi. Lai uzturētu enerģijas pieejamību, galveno lomu spēlē subsīdijas, bet nevienlīdzība un dekarbonizācijas izmaksas turpina radīt izaicinājumus. Nepieciešamību pēc diversificētas un ilgstpējīgas enerģijas pastiprina reģiona atkarība no hidroenerģijas resursiem klimata pārmaiņu laikā. Pāreju uz noturīgāku un ilgspējīgāku enerģiju ietekmē vajadzība balansēt ekonomisko nevienlīdzību, uzturēt bioloģisko daudzveidību un veicināt publiskās-privātās partnerības laikā, kad nepieciešamas kritiskas strukturālas izmaiņas.

Āzija, nodrošināt nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi, kamēr tiek organizēta ilgtspējīga un tālejoša enerģijas pāreja: Āzijas enerģijas pārmaiņas raksturo ekonomiskā izaugsme klimata pārmaiņu negatīvo seku ietekmē. Tiecoties pēc enerģētiskās neatkarības, reģions pēta atjaunīgo resursu iespējas un cīnās ar atkarību no oglēm. Mēģinājumi tiekties pretī universālai elektrības pieejamībai turpinās caur subsīdijām un citiem tirgus sarežģījumiem. Ilgtspējas ambīcijas tiek izteiktas ar apņemšanos vairot atjaunīgos resursus un izmantot elektriskos transportlīdzekļus, tomēr ekonomiskās izaugsmes balansēšana ar pāreju uz tīru enerģiju rada finansiālus izaicinājumus. Šiem centieniem jābūt atbalstītiem caur reģionālo sadarbību un privātām investīcijām.

Tuvie austrumi un Persijas līča valstis, turpināt ekonomisko izaugsmi, strādājot pie tālejošas un ilgtspējīgas enerģijas pārejas: Tuvo austrumu un Persijas līča valstis ir krustcelēs, pārejot no tradicionālās naftas un gāzes dominances, kas ir kritiskas globālajam enerģijas drošumam, uz atjaunīgo resursu un kodolenerģiju ģeopolitisko pārmaiņu laikmetā. Pašlaik esot enerģijas pieejamības ranga augšgalā, reģionā tiek investēts enerģijas avotu diversifikācijā un iniciativās, lai nodrošinātu pieejamību arī turpmāk. Ambiciozi atjaunīgo resursu mērķi un stratēģiski ieguldījumi norāda kustību uz ilgtspēju tajā pašā laikā to līdzsvarojot ar ekonomisko diversifikāciju un tādiem izacinājumiem kā pārvaldība, klimata pārmaiņas un politiskie saspīlējumi reģionā.

Āfrika, nodrošināt pieaugošu pieprasījumu neskatoties uz pastāvīgiem izaicinājumiem: Āfrika iet cauri kritiskai fāzei tās enerģijas attīstībā, ko raksturo pieaugošs pieprasījums, drošuma izaicinājumi un pāreja uz tīru enerģiju. Par spīti ierobežotajiem ieguldījumiem, atjaunīgo resursu ieviešana un reģionālā integrēšana uzņem apgriezienus. Kontinents saskaras ar sensitīvu izaicinājumu līdzsvarot enerģijas pieejamību, īpaši lauku reģionos, un ilgtspēju laikā, kad tiek veikti ieguldījumi atjaunīgajos resursos un naftas ieguves izpētē. Āfrikas enerģijas situāciju vēl vairāk sarežģī ģeopolitiskie apstākļi, kas norāda uz prasmju attīstības, privātā sektora finansējumu un institucionālās vadības nozīmi tiecoties pēc ilgtspējīgas nākotnes.

Eiropa, neskaidrība par enerģijas pieejamību un noturību dēļ ģeopolitiskajiem šokiem: Eiropa šobrīd pārskata savu enerģijas stratēģiju un fokusu uz enerģijas drošumu attiecībā pret pieejamību un ilgtspēju. Prestatā gāzei, straujā diversifikācija, īpaši ar atjaunīgajiem resursiem atklāj saspīlējumu starp tūlītējām enerģijas vajadzībām un ilgtermiņas ilgtspējas mērķiem. Cenu pīķi ir noveduši pie ievērojāmas valdību iejaukšanās un elektrības tirgus reformām, lai aizsargātu patērētājus. Eiropas izaicinājums ir līdzsvarot atjaunīgo resursu ieviešanu, tīkla dažādību un tehnoloģisko neatkarību balstoties uz ģeopolitisko un enerģijas neatkarību un tiecoties uz noturīgām, pašpietiekamām un vienlīdzpieejamām enerģijas sistēmām.

Kā atsevišķs stāsts ziņojumā ir ietverts Baltijas valstu trilemmas attīstības piemērs.

Pasaules Enerģijas padomes trilemmas ranga līderi (Dānija, Zviedrija un Somija) pastāvīgi parādās arī kā Pasaules Ekonomikas foruma Enerģijas pārmaiņu indeksa, Sustainable Development Goals (SDG) ranga līderi. Tas apstiprina šo valstu sniegumu ilgspējīgas enerģijas attīstībā, viņu gatavībā enerģijas pārmaiņām un vispatverošo pieeju enerģijas ilgtspējai un to normatīvajiem aktiem. Augstie rezultāti arī apstiprina viņu apņemšanos adresēt plašākus sociāl-ekonomiskos un vides izaicinājumus.

Enerģijas cilvēciskošana ir Pasaules Enerģijas padomes vīzija kā veicināt enerģijas pārmaiņas visā pasaulē. Enerģijas pāreja prom no fosilajiem kurināmajiem ietver sarežģītus koordinācijas izaicinājumus. Valdībām, uzņēmumiem un sabiedrībai ir jāvada enerģijas attīstības process inovatīvi un koncentrējoties uz noturību un taisnīgumu, kas prasīs radošumu un sadarbību. Pasaules Enerģijas padome tic, ka to var izdarīt padarot enerģiju cilvēcisku – iesaistot vairāk un vairāk cilvēku un dažādu kopienu, ļaujot viņiem saprast viņu lomas un izvēles, un progresēt, veicot simtus un tūkstošus mazu soļu dažādos virzienos. Šis plāns uzsver sabiedrības transformācijas nozīmi ne tikai dekarbonizācijā. Tikai samazinot oglekļa emisijas netiks atrisināti sarežģītie globālie enerģijas izaicinājumi.

Detalizēts ziņojums un tā rezultāti ir pieejami šeit.