Ir publicēts Pasaules Enerģijas padomes 2024. gada ziņojums veic detalizētu analīzi par enerģijas trilemmu - enerģijas drošumu, pieejamību un ilgtspēju - attīstību pasaulē. Tas aplūko konkrētus reģionālus izaicinājumus un tendences, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļus.

Pasaules Enerģijas padome definē enerģijas trilemmu, kā balansu starp trīs galvenajām dimensijām – enerģijas drošumu, enerģijas pieejamību un enerģijas sistēmu ilgtspēju. Šo dimensiju balansēšana un uzlabošana dod iespēju pasaules valstīm attīstīt savu labklājību un konkurētspēju, tāpēc ar šo trilemmas ziņojumu Pasaules Enerģijas padome apskata, cik veiksmīgi valstis pilnveido savas enerģijas sistēmas un kā katra valsts ierindojas starp 126 ziņojumā apskatītajām valstīm.

Pasaules Enerģijas padomes 2024. gada ziņojums veic detalizētu analīzi par enerģijas trilemmu - enerģijas drošumu, pieejamību un ilgtspēju - attīstību pasaulē. Tas aplūko konkrētus reģionālus izaicinājumus un tendences, ņemot vērā aktuālos ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļus.

Enerģijas drošības, pieejamības un ilgtspējas - attīstība pasaulē, aplūkojot konkrētus reģionālus izaicinājumus un tendences.

Ir publicēts Pasaules Enerģijas padomes trilemmas ziņojums – 2024

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar detalizētu ietekmes novērtējumu par iespējamiem veidiem, kā laikposmā līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimatneitralitāti. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, Komisija iesaka līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, uzsākot diskusiju ar visām ieinteresētajām personām.

Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada jūnijā nākamā Komisija nāks klajā ar tiesību akta priekšlikumu un par to vienosies ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, kā noteikts 

. Šis ieteikums atbilst Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos (ESABCC) ieteikumam un ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu.

 ir izklāstīti vairāki veicinoši politikas nosacījumi, kas vajadzīgi, lai sasniegtu 90 % mērķi. Tie ietver saskaņotā 2030. gada satvara pilnīgu īstenošanu, Eiropas rūpniecības konkurētspējas nodrošināšanu, lielāku koncentrēšanos uz taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā, vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar starptautiskajiem partneriem un stratēģisku dialogu par satvaru laikposmam pēc 2030. gada, tostarp ar rūpniecību un lauksaimniecības nozari. Dubaijā notikušās COP 28 rezultāti liecina, ka pārējā pasaule virzās tajā pašā virzienā. ES ir uzņēmusies vadošo lomu starptautiskās klimatrīcības jomā, un tai būtu jāturpina virzība, radot iespējas Eiropas rūpniecībai attīstīties jaunos pasaules tīro tehnoloģiju tirgos.

Enerģētikas nozarei ir vadošā loma Eiropas dekarbonizācijā un emisiju samazināšanā, un mums šis ceļš ir jāturpina līdz 2040. gadam. 2030. gados mums būtu jāredz ievērojams progress pārejā no fosilā kurināmā un atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanās mūsu energoresursu struktūrā. Mēs sūtām skaidru signālu ieguldītājiem, ka Eiropa turpina iesākto kursu un piedāvā viņiem ilgtermiņa paredzamību un stabilitāti. Mūsu iedzīvotājiem mēs skaidri apliecinām, ka tiek īstenoti tīrāki risinājumi un ka pārkārtošanās procesā mēs viņus pavadām.

Paredzamība un ilgtspēja mūsu ekonomikai un sabiedrībai

2040. gada klimata mērķrādītāja noteikšana palīdzēs Eiropas rūpniecībai, investoriem, iedzīvotājiem un valdībām šajā desmitgadē pieņemt lēmumus, kas ļaus ES virzīties uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050. gadā. Tas raidīs svarīgus signālus par to, kā efektīvi ieguldīt un plānot ilgākam termiņam, līdz minimumam samazinot balasta aktīvu riskus. Ar šo nākotnes plānošanu ir iespējams veidot pārticīgu, konkurētspējīgu un taisnīgu sabiedrību, dekarbonizēt ES rūpniecību un energosistēmas un nodrošināt, ka Eiropa ir galvenais investīciju galamērķis ar stabilām, nākotnes prasībām atbilstošām darbvietām.

Tas arī palielinās Eiropas noturību pret turpmākām krīzēm un jo īpaši stiprinās ES enerģētisko neatkarību no fosilā kurināmā importa, kas 2022. gadā veidoja vairāk nekā 4 % no IKP, saskaroties ar sekām, ko radīja Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Klimata pārmaiņu radītās izmaksas un ietekme uz cilvēkiem kļūst arvien lielāka un pamanāmāka. Tiek lēsts, ka pēdējo piecu gadu laikā vien ar klimatu saistītais ekonomiskais kaitējums Eiropā ir 170 miljardi EUR. Komisijas ietekmes novērtējumā konstatēts, ka pat saskaņā ar konservatīvām aplēsēm lielāka globālā sasilšana bezdarbības dēļ līdz gadsimta beigām varētu samazināt ES IKP par aptuveni 7 %.

Nosacījumu noteikšana ieteiktā mērķrādītāja sasniegšanai

Lai līdz 2040. gadam panāktu emisiju samazinājumu par 90 %, būs jāizpilda vairāki veicinoši nosacījumi. Sākumpunkts ir spēkā esošo tiesību aktu pilnīga īstenošana, lai līdz 2030. gadam emisijas samazinātu vismaz par 55 %. Pašlaik notiekošā 

nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) projektu atjaunināšana

 ir būtisks progresa uzraudzības elements, un Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, nozari un sociālajiem partneriem, lai veicinātu nepieciešamo rīcību.

Tagad zaļajam kursam ir jākļūst par rūpniecības dekarbonizācijas nolīgumu, kura pamatā ir esošās rūpnieciskās stiprās puses, piemēram, vēja enerģija, hidroenerģija un elektrolīzeri, un kas turpina palielināt iekšzemes ražošanas jaudu tādās izaugsmes nozarēs kā akumulatori, elektrotransportlīdzekļi, siltumsūkņi, saules fotoelementu enerģija, CCU/CCS, biogāze un biometāns, kā arī aprites ekonomika. Lai Eiropas rūpniecība sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus, izšķiroša nozīme ir arī oglekļa cenas noteikšanai un finansējuma pieejamībai. Komisija izveidos īpašu darba grupu, lai izstrādātu globālu pieeju oglekļa cenas noteikšanai un oglekļa tirgiem. Eiropai būs arī jāmobilizē pareizais privātā un publiskā sektora ieguldījumu kopums, lai padarītu mūsu ekonomiku gan ilgtspējīgu, gan konkurētspējīgu. Turpmākajos gados būs vajadzīga Eiropas pieeja finansējumam, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm.

Pārejas pamatā arī turpmāk jābūt gaisotībai, solidaritātei un sociālajai politikai. Klimatrīcībai ir jāsniedz labums ikvienam mūsu sabiedrībā, un klimata politikā ir jāņem vērā tie, kas ir visneaizsargātākie vai saskaras ar vislielākajām pielāgošanās problēmām. 

 ir šādas politikas piemēri, kas jau šajā desmitgadē palīdzēs iedzīvotājiem, reģioniem, uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

Visbeidzot, atklāts dialogs ar visām ieinteresētajām personām ir būtisks priekšnoteikums, lai īstenotu pāreju uz tīru ekonomiku. Komisija jau ir izveidojusi oficiālus dialogus ar nozares un lauksaimniecības nozares ieinteresētajām personām, un nākamie mēneši, kad Eiropā notiks politiskās debates, ir svarīga iespēja nodrošināt sabiedrības iesaisti turpmākajos pasākumos un politikas izvēlēs. Būtu jāstiprina strukturēts dialogs ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu to ieguldījumu, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai, mobilitātei, darba kvalitātei, ieguldījumiem pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē. Šī pastāvīgā informēšana palīdzēs nākamajai Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumus politikas satvaram laikposmam pēc 2030. gada, kas taisnīgā un izmaksu ziņā efektīvā veidā sasniegs 2040. gada mērķrādītāju. Dekarbonizācijas temps būs atkarīgs no tādu tehnoloģiju pieejamības, kas nodrošina bezoglekļa risinājumus, kā arī no resursu efektīvas izmantošanas aprites ekonomikā.

Tiek prognozēts, ka enerģētikas nozare drīz pēc 2040. gada panāks pilnīgu dekarbonizāciju, pamatojoties uz visiem bezoglekļa un mazoglekļa enerģijas risinājumiem, tostarp atjaunīgajiem energoresursiem, kodolenerģiju, energoefektivitāti, uzglabāšanu, CCS, CCU, oglekļa piesaistījumiem, ģeotermālo un hidroenerģiju. Šodien izveidotā 

 rūpniecības alianse ir jaunākā iniciatīva, kuras mērķis ir uzlabot rūpniecības konkurētspēju un nodrošināt spēcīgu ES piegādes ķēdi un kvalificētu darbaspēku. Svarīgs ieguvums no šiem centieniem ir mazāka atkarība no fosilā kurināmā, pateicoties enerģijas patēriņa samazinājumam par 80 % laikposmā no 2021. līdz 2040. gadam. Politikas satvars laikposmam pēc 2030. gada būs iespēja pilnveidot šo politiku un papildināt to ar sociālo un rūpniecības politiku, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no fosilā kurināmā izmantošanas.

Paredzams, ka transporta nozare tiks dekarbonizēta, apvienojot tehnoloģiskus risinājumus un oglekļa cenas noteikšanu. Ar pareizu politiku un atbalstu arī lauksaimniecības nozarei var būt nozīme pārkārtošanās procesā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu pārtikas ražošanu Eiropā, nodrošinot taisnīgus ienākumus un sniedzot citus svarīgus pakalpojumus, piemēram, uzlabojot augsnes un mežu spēju uzkrāt vairāk oglekļa. Lai gūtu panākumus šajā jomā un attīstītu ilgtspējīgu praksi un uzņēmējdarbības modeļus, izšķiroša nozīme ir holistiskam dialogam ar plašāku pārtikas nozari, arī ārpus lauku saimniecību robežām.

ES turpinās izstrādāt pareizos pamatnosacījumus, lai piesaistītu investīcijas un ražošanu. Sekmīgai klimatiskajai pārejai būtu jāiet roku rokā ar spēcīgāku rūpniecības konkurētspēju, jo īpaši tīro tehnoloģiju nozarēs. Turpmākam rūpniecības dekarbonizācijai veicinošam satvaram būtu jābalstās uz esošo 

. Publiskajiem ieguldījumiem vajadzētu būt mērķtiecīgiem ar pareizo dotāciju, aizdevumu, pašu kapitāla, garantiju, konsultāciju pakalpojumu un cita publiskā atbalsta kombināciju. Oglekļa cenas noteikšanai arī turpmāk vajadzētu būt svarīgai lomai, stimulējot investīcijas tīrās tehnoloģijās un radot ieņēmumus, ko tērē klimatrīcībai un sociālajam atbalstam pārejai.

Lai sasniegtu ieteikto 90 % mērķrādītāju, būs vajadzīgi gan emisiju samazinājumi, gan oglekļa piesaistījumi. Tam būs nepieciešama oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģiju ieviešana, kā arī uztvertā oglekļa izmantošana rūpniecībā. 

ES industriālā oglekļa pārvaldības stratēģija

 atbalstīs CO2 piegādes ķēžu un nepieciešamās CO2 transportēšanas infrastruktūras attīstību. Oglekļa uztveršana būtu jākoncentrē uz grūti dekarbonizējamām nozarēm, kurās alternatīvas ir ekonomiski mazāk dzīvotspējīgas. Oglekļa piesaistījumi būs vajadzīgi arī, lai pēc 2050. gada radītu negatīvas emisijas.

Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar detalizētu ietekmes novērtējumu par iespējām laikposmā līdz 2050. gadam panākt Eiropas Savienības klimatneitralitāti. Pamatojoties uz šo ietekmes novērtējumu, Komisija iesaka līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, uzsākot diskusiju ar visām ieinteresētajām personām.

Eiropas Komisija iesaka līdz 2040. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni,

All

Categories

Tags

Klimats un vide

Ir publicēts Pasaules Enerģijas padomes trilemmas ziņojums – 2024

Par 2040. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju