2023. gada 9. oktobrī Eiropas Komisijā pieņemta pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva un ReFuelEU Aviation regula, līdz ar to ES tagad ir juridiski saistoši klimata mērķrādītāji, kas aptver visas galvenās ekonomikas nozares.
Pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietver dažādu nozaru emisiju samazināšanas mērķrādītājus, mērķi stiprināt dabiskos oglekļa piesaistītājus un atjauninātu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai ierobežotu emisijas, noteiktu cenu piesārņojumam un piesaistītu investīcijas zaļās pārkārtošanās procesam, kā arī nodrošinātu sociālo atbalstu iedzīvotājiem un mazajiem uzņēmumiem.
Lai Eiropas uzņēmumiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, oglekļa ievedkorekcijas mehānisms nodrošina, ka par importētām precēm mērķnozarēs jāmaksā līdzvērtīga oglekļa cena. ES tagad ir atjauninājusi atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītājus un līdz 2035. gadam pakāpeniski atteiksies no jauniem piesārņojošiem transportlīdzekļiem, vienlaikus plašāk ieviešot uzlādes infrastruktūru un veicinot alternatīvo degvielu izmantošanu autotransportā, kuģniecībā un aviācijā.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena: “Eiropas zaļais kurss ievieš pārmaiņas, kas vajadzīgas, lai samazinātu CO₂ emisijas. Tas notiek, vienlaikus paturot prātā iedzīvotāju intereses un paverot jaunas iespējas Eiropas rūpniecībai. Tagad ir pieņemti tiesību akti, kuru mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 %, un esmu ļoti gandarīta, ka mums pat ir labas izredzes šo mērķrādītāju pārsniegt. Eiropai un mūsu globālajiem partneriem tā ir skaidra zīme, ka zaļā pārkārtošanās ir iespējama un ka Eiropa pilda solīto.”
Pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55 %” tika iesniegta 2021. gada jūlijā, lai izpildītu ES Klimata aktā noteiktās prasības Eiropas siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 %. Tā tika atjaunināta, kad Komisija plānā REPowerEU ierosināja vērienīgākas ieceres atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā, lai reaģētu uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un vairotu Eiropas enerģētisko drošību. Paredzams, ka galīgā tiesību aktu pakotne ES siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazinās par 57 %. Lai gan šī tiesību aktu pakete ir svarīga Eiropas zaļā kursa daļa, turpinās darbs pie vēl citiem gaidāmiem likumdošanas dokumentiem un priekšlikumiem, kā arī pie tiesību aktu īstenošanas dalībvalstīs. Vēl nav pabeigta Enerģijas nodokļu direktīva, kas ir neatņemama paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” daļa, un Komisija dalībvalstis mudina sarunas pabeigt pēc iespējas ātrāk.

Samazināt oglekļa emisijas, noteikt emisiju cenu, ieguldīt cilvēkos

Oglekļa cenas noteikšana un ikgadējais emisiju ierobežojums nodrošina, ka piesārņojuma radītāji maksā un ka dalībvalstis gūst ieņēmumus, kurus tās var investēt zaļās pārkārtošanās īstenošanā. Pārskatītā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma oglekļa cenu pakāpeniski paplašina, to attiecinot uz jaunām ekonomikas nozarēm, lai atbalstītu emisiju samazināšanu (konkrētāk, uz transporta degvielām un kurināmo, kā arī kuģniecību).
Ar šo reformu dalībvalstis tagad 100 % no saviem emisijas kvotu tirdzniecības ieņēmumiem tērēs ar klimatu un enerģētiku saistītiem projektiem un pārkārtošanās sociālajai dimensijai. Jaunizveidotais Sociālais klimata fonds 65 miljardus eiro no ES budžeta un kopumā vairāk nekā 86 miljardus eiro novirzīs vismazāk aizsargāto iedzīvotāju un mazo uzņēmumu zaļās pārkārtošanās atbalstam.
Jaunais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms nodrošinās, ka arī par importētiem aptverto nozaru produktiem uz robežas būs jāmaksā oglekļa cena. Tas ir vērtīgs instruments, kā veicināt emisiju samazināšanu pasaulē un ES tirgu izmantot mūsu globālo klimata mērķu sasniegšanai. Kombinācijā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu tas samazina oglekļa emisiju pārvirzes risku — proti, risku, ka uzņēmumi ražošanu no Eiropas pārceltu uz valstīm ar mazāk stingriem vidiskajiem standartiem.

Apgūt atjaunīgos energoresursus un taupīt enerģiju

Pārskatītā Atjaunojamo energoresursu direktīva nosaka, ka ES saistošais atjaunīgās enerģijas mērķrādītājs 2030. gadam ir vismaz 42,5 % (līdzšinējais mērķrādītājs bija 32 %). Praksē tas ES pašreizējo atjaunīgās enerģijas īpatsvaru gandrīz divkāršotu. Ir arī panākta vienošanās, ka Eiropa centīsies panākt, lai līdz 2030. gadam 45 % ES energoresursu struktūrā veidotu atjaunīgie energoresursi.
Attiecībā uz Energoefektivitātes direktīvu sarunu vedēji vienojās par jaunu ES līmeņa mērķrādītāju, kas paredz energoefektivitāti līdz 2030. gadam uzlabot par 11,7 %. Dalībvalstīm laikā no 2024. līdz 2030. gadam būs jāpanāk ikgadējs ietaupījums vidēji 1,49 % apmērā. Publiskais sektors uzņemsies vadošo lomu — tā ikgadējais ietaupījuma mērķrādītājs ir 1,9 %. Turklāt pirmo reizi ir ieviesta enerģētiskās nabadzības definīcija. Tagad dalībvalstīm energoefektivitātes uzlabojumi prioritāri būs jāīsteno enerģētiskās nabadzības skarto cilvēku vidū.

Investēt tīrā transportā

Pārskatītā CO₂ standartu regula nodrošinās, ka līdz 2035. gadam visi Eiropā reģistrētie jaunie vieglie automobiļi un furgoni būs bezemisiju transportlīdzekļi. Lai galu galā sasniegtu nulles emisiju līmeni, jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 55 %, bet jaunu furgonu emisijas — par 50 %.
Jaunajā regulā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu ir noteikti obligāti mērķrādītāji elektrouzlādes un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras ieviešanai uz Eiropas ceļiem. Tādējādi publiski piekļūstamā vieglo automobiļu un furgonu uzlādes infrastruktūra pieaug tādā pašā ātrumā kā elektrotransportlīdzekļu parks. ReFuelEU Aviation regulā ir izklāstīti visā ES saskaņoti ilgtspējīgu aviācijas degvielu (IAD) izmantošanas veicināšanas noteikumi, kas ietver noteikumu, kāds (aizvien lielāks) minimālais IAD īpatsvars aviācijas degvielas piegādātājiem jāsamaisa ar petroleju un jāpiegādā ES lidostām.
FuelEU Maritime regula veicinās atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu, nosakot mērķrādītāju, kas paredz pakāpeniski samazināt uz kuģiem patērētās enerģijas gada vidējo SEG intensitāti.

Nākamie soļi

Tagad dalībvalstīs sākas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” tiesību aktu īstenošana. Šie jaunie tiesību akti būs jāintegrē nacionālajos enerģētikas un klimata plānos (NEKP), ko pašlaik izstrādā dalībvalstis, un būs jāparāda, kā 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītāji tiks sasniegti valsts līmenī.
Kā savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā izziņoja Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, Komisija priekšsēdētājas izpildvietnieka Maroša Šefčoviča vadībā iesaistīsies vairākos dialogos ar iedzīvotājiem un nozari par Eiropas zaļā kursa tiesību aktu īstenošanu. Papildus klimata tiesību aktiem tiek turpināta citu — komplementāru — Eiropas zaļā kursa pīlāru izstrāde un īstenošana. Eiropas Parlaments un Padome pašlaik risina sarunas par vairākiem tiesību aktiem enerģētikas, aprites ekonomikas, piesārņojuma un dabas jomā, un Komisija sniedz intensīvu atbalstu, lai nodrošinātu, ka par tiem visiem nākamajos mēnešos tiks panākta vienošanās.

Konteksts

Eiropas zaļajā kursā, ar ko Komisija nāca klajā 2019. gada 11. decembrī, tika izklāstīta jauna Eiropas izaugsmes stratēģija. Tā tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2050. gadam samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.
ES apņemšanās sasniegt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam — starpposma mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni samazināt vismaz par 55 %, ir juridiski saistoši nostiprināta Eiropas Klimata aktā. ES apņemšanās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % 2020. gada decembrī kā ES devuma Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā tika paziņota ANO Klimata konvencijai. ES līdzšinējo klimata un enerģētikas tiesību aktu ietekmē ES siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu jau ir sarukušas par 30 %, bet ES ekonomika šajā periodā ir augusi par aptuveni 60 %, kas nozīmē, ka izaugsme ir atsaistīta no emisijām.